Covenant of Mayors
  Covenant Newsletter July 2017  
       
 
"Enerģētikas sektors neapšaubāmi ir izšķiroši svarīgs Parīzes nolīguma īstenošanai, taču arī mūsu iedzīvotāju"
Intervija ar klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti (Miguel Arias Cañete)
 
   

български (bg) - čeština (cs) - dansk (da) - Deutsch (de) - eesti (et) - ελληνικά (el) - English (en) - español (es) - français (fr) - Gaelic (ga) - hrvatski (hr) - italiano (it) - lietuvių (lt) - latviešu (lv) - magyar (hu) - Malti (mt) - Nederlands (nl) - polski (pl) - português (pt) - română (ro) - slovenčina (sk) - slovenščina (sl) - suomi (fi) - svenska (sv)

Pilsētu mēru pakts jau vairākus gadus palielina savu globālo ietekmi, atverot reģionālos birojus daudzviet pasaulē. Kādu iedvesmu, jūsuprāt, citi reģionālie pakti var smelties no Pakta pieredzes Eiropas Savienībā?

Kopš Pilsētu mēru pakta izveidošanas 2008. gadā, tā ir kļuvusi par vienu no rezultatīvākajām Eiropas klimata un enerģētikas iniciatīvām; lielā mērā par to jāpateicas tam, ka iniciatīvai bija Komisijas atbalsts un tieša saikne ar ES politiku, taču tās attīstību galvenokārt noteica pašas pilsētas pilsētām – procesā, kas vērsts no pamatiem uz augšu. ES Mēru pakta parakstītāji ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi samazināt CO2 emisijas par vidēji 27 % līdz 2020. gadam. Kā esmu teicis jau iepriekš, Pilsētu mēru pakts ir pasaules lielākā enerģētikas un klimata iniciatīva, kas iedvesmo pašvaldības visā pasaulē.

Pilsētu mēru pakta globālās ietekmes palielināšanās aizsākās uz šī fona 2011. gadā ar iniciatīvas paplašināšanu, iekļaujot ES Austrumu partnerības valstis [red.: Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Armēnija, Gruzija, Azerbaidžāna]. 2012. gadā Pilsētu mēru pakts tika paplašināts līdz Eiropas dienvidu kaimiņreģiona valstīm ar projektu CES-MED. Reģionālie biroji tādējādi darbojas ar pilnu sākotnējā Pakta atbalstu. To gēni ir identiski Eiropas paktam, un tiem ir kopīgi mērķi un vērtības: pilnvērtīga iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaiste, vietēja līdzdalība un uz rezultātiem orientēta pieeja, lai uzlabotu pilsētu gaisa kvalitāti un piemērotību dzīvošanai. Samitā COP21 2015. gadā Parīzē mēs dibinājām Pilsētu mēru paktu Subsahāras Āfrikā, un šobrīd pirmās pilsētas jau ir sākušas saņemt atbalstu nabadzības mazināšanai, tajā pašā laikā veicinot enerģijas pieejamību, noturību un mazoglekļa ekonomiku! Mēs ļoti lepojamies, ka atbalstām līdzīgas iniciatīvas visā pasaulē – pagājušā gada beigās reģionāli Pakta procesi tika aizsākti Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Karību reģionā, Japānā, Ķīnā, Korejā, Dienvidaustrumāzijā un Indijā. Visi šie tīkli varēs smelties zināšanas no ES apgūtās pieredzes, tostarp veicot mērķsadarbību ar pilsētām ES, kā arī reģionā. Visi autonomie reģionālie vai valsts Pakti darbosies zem Pilsētu mēru globālā pakta enerģētikas un klimata jomā jumta – kā lielākā globālā koalīcija, kas vieno pilsētas, kuras apņēmušās cīnīties pret klimata pārmaiņām, tas palīdzēs tiem tikt labāk sadzirdētiem starptautiskā kontekstā, taču arī ļaus tiem mācīties vienam no otra un virzīties uz priekšu kopīgi.

Lai pasaule sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, pilsētām ir jāuzņemas vadoša loma. ES Pilsētu mēru pakts sniedz struktūru stratēģiskām ilgtermiņa darbībām, ko plāno un atbalsta vietējie spēlētāji. Un tas darbojas!

ES Pilsētu mēru pakta valde, kas tika dibināta 10. februārī Briselē, turpmāk īstenos iniciatīvas stratēģisko vadību. Kādu vēstījumu jūs vēlētos nodot šiem pilsētu vadītājiem?

Vispirmām kārtām es vēlos apsveikt visu Pilsētu mēru pakta kopienu Eiropā ar organizācijas, kura to pārstāvēs un sniegs iniciatīvai iedvesmu, izveidošanu. Valdes locekļi kā parakstītāju, pilsētu, koordinatoru un atbalstītāju pārstāvji veido iniciatīvas seju un kanālu visu parakstītāju sasniegšanai. Tie ir nozīmīgi Komisijas sarunu biedri – es pavisam nesen tikos ar valdes locekļiem 20. jūnijā Briselē [1] – un spēj īstenot plašāku sadarbību Eiropas un pasaules enerģētikas un klimata kopienā.

ES Pilsētu mēru pakta valdei jābūt arī saskarsmes punktam ar Globālā pilsētu mēru pakta valdi, lai apvienotu centienus un palīdzētu nodrošināt, ka ES mēru politiskās prioritātes tiek pienācīgi atspoguļotas plašākajā kustībā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs kopīgi noteiktu Mēru pakta stratēģisko virzību, pastāvīgi pielāgojoties pilsētu vajadzībām, un lai, darbojoties kā vēstnieki, valdes locekļi sadarbotos gan ar paktu parakstījušām, gan neparakstījušām pašvaldībām, kā arī ar valsts iestādēm, lai atbalstītu vietējus pasākumus enerģētikas un klimata jomā. Tie ir konkrēti pasākumi, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu un radītu ilgtspējīgu izaugsmi.

Pakta pilsētām ir arī jākļūst par inovācijas virzītājām, darbojoties kā “inovācijas ekosistēmām”, ko veido sadarbība starp pilsētas iestādēm, akadēmisko pasauli un rūpniecību, izmantojot Eiropas tehnoloģijas un produktus. Komisija turpinās sniegt atbalstu Pilsētu mēru paktam, un personīgi es vēlos redzēt iniciatīvu, kas ir iekšēji spēcīga, pateicoties tās biedru skaidri nospraustajiem mērķiem 2020. un 2030. gadam.

Parīzes nolīguma nākamais nozīmīgais atskaites punkts ir COP24 samits 2018. gadā, kad valstu valdības kritiski novērtēs nolīguma īstenošanas progresu. Ar Pilsētu mēru pakta piemēru mēs esam redzējuši, ka pilsētas bieži ir ambiciozākas nekā attiecīgo valstu valdības klimata un enerģētikas jomā. Kādā veidā dalībvalstis var vairāk atbalstīt pilsētu centienus, jo sevišķi ES Enerģētikas savienības stratēģijas kontekstā?

Patiešām, 2018. būs klimata pasākumiem nozīmīgs gads – COP24 samitā mēs novērtēsim savu kopējo progresu ceļā uz Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķa sasniegšanu. Līdz ar to 2018. gadā Pakta pilsētām būs lieliska iespēja parādīt savus sasniegumus.

Pagājušajā gadā, COP22 samitā, Pilsētu mēru pakta pilsētas jau parādīja iespaidīgus rezultātus, ES parakstītājiem samazinot emisijas par 23 % 2014 [2]. gadā. Būvniecības nozare sniedza lielāko devumu. Būvniecības kodeksi un modernizācija ir ļoti efektīvi, mazinot patēriņu, vienlaikus arī mazinot enerģijas izmaksas un palielinot īpašuma vērtību. Kā vienu piemēru varu minēt Hannoveri (Vācija), kura ir samazinājusi enerģijas patēriņu par apmēram 60 %, modernizējot valsts un privātās ēkas, ietaupot 3600 tonnu CO2 katru gadu. Citas jomas, kur esam redzējuši, kā pilsētas uzņemas vadošu lomu ar savu piemēru, ietver ilgtspējīgas enerģētikas veicināšanu, tostarp vietējas enerģētikas kopienas un viedos risinājumus, mobilitāti ar zemu emisiju līmeni un piekļuvi enerģijai vietējā līmenī.

Enerģētikas sektors neapšaubāmi ir izšķiroši svarīgs Parīzes nolīguma īstenošanai, taču arī mūsu iedzīvotāju – jo sevišķi mazāk aizsargāto – drošībai, sniedzot visiem piekļuvi tīrai enerģijai par pieņemamu cenu, vienlaikus veicinot konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi. Eiropas Komisija pilnā mērā atbalsta pilsētas to centienos sasniegt šos mērķus, nodrošinot veicinošo sistēmu, jo sevišķi ar nesen pieņemto paketi “Tīra enerģija visiem eiropiešiem” Eiropas Savienības pamatstratēģijas ietvaros.

Tas sniegs pamudinājumu investīciju veikšanai, tostarp ar iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” uzsākšanu un plašāku Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izmantošanu, kā arī mobilizējot, sadarbībā ar EIB, privātas investīcijas energoefektivitātē un pielāgošanā klimata pārmaiņām ar inovatīviem finansēšanas instrumentiem – Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumentu (PF4EE) un Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu (NCFF). Viens konkrēts nākamais solis, pie kura mēs jau pašreiz strādājam, ir partneru piemeklēšanas iniciatīva piekļuvei finansējumam, un es mudinu Pakta pilsētas tajā piedalīties, sākot ar pienācīgu sagatavošanos, lai gūtu vēlamos rezultātus.

Papildus tam valstu valdību un vietējo iestāžu atbalsts ir nepieciešams arī, lai veicinātu pasākumus pilsētas līmenī, saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem. Valstu valdības varētu noteikt minimālos standartus, kas var atbalstīt pilsētas un mobilizēt rīcību klimata politikas jomā vietējā līmenī, atalgojot investīcijas tādā pilsētu infrastruktūrā, kurai ir zems oglekļa emisiju līmenis un kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Tas būs ieguvums visiem eiropiešiem. Pilsētu un patērētāju intereses šeit iet roku rokā.

Kā jūs redzat Pakta pilsētu lomu, īstenojot ES stratēģiju mobilitātei ar zemu emisiju līmeni?

Lai gan pilsētas ir viens no galvenajiem izaugsmes avotiem, tās ir arī lielāko gaisa piesārņojuma avotu vidū. Transports rada gandrīz ceturtdaļu no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām un ir galvenais gaisa piesārņojuma avots pilsētās. Transporta sektorā vislielāko emisiju daļu rada autotransports – vairāk nekā 70 % no visām transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām 2014. gadā.

Ar Komisijas stratēģiju mobilitātei ar zemu emisiju līmeni, kas tika pieņemta 2016. gada jūlijā, Eiropas atbilde emisiju mazināšanas problēmai transporta sektorā ir neatgriezeniska pāreja uz mobilitāti ar zemu emisiju līmeni. Līdz gadsimta vidum siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta ir jābūt par vismaz 60 % zemākām nekā 1990. gadā un jāatrodas stabilā trajektorijā uz nulles punktu.

Paralēli tam, tīram gaisam kļūstot arvien retākam sastopamam, pilsētām nāksies meklēt piesārņojuma problēmu risinājumus. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas no transporta, kuras kaitē mūsu veselībai, ir nepieciešams bez kavēšanās krasi mazināt.

Mobilitāte ar zemu emisiju līmeni dod labumu Eiropas iedzīvotājiem, uzlabojot gaisa kvalitāti, mazinot trokšņa līmeņus un sastrēgumus, uzlabojot izaugsmi, kā arī atbalstot nodarbinātību, izaugsmi, investīcijas un inovāciju.

Pakta pilsētām un pašvaldībām ir jārāda paraugs citiem, īstenojot šo stratēģiju ar saskaņotu plānošanu un rīcību. Pilsētas jau šobrīd aizstāj vajadzību pēc autotransporta, īstenojot augsta blīvuma pilsētu plānošanu, ieviešot stimulus alternatīvajai enerģijai un transportlīdzekļiem ar zemu emisiju līmeni, veicinot aktīvu mobilitāti (riteņbraukšanu un kājāmiešanu), sabiedrisko transportu un velosipēdu un automobiļu koplietošanas sistēmas, lai mazinātu sastrēgumus un piesārņojumu.

Viens labas prakses piemērs no ES Mēru pakta parakstītāja nāk no Zagrebas Horvātijā. Šī pilsēta ir nomainījusi savu autobusu parku ar 160 energoefektīviem tīras degvielas autobusiem. Šis projekts ir būtiski uzlabojis pilsētas gaisa kvalitāti.

Haseltā, Beļģijā, un Tallinā, Igaunijā, ir īstenots drosmīgs solis piedāvāt bezmaksas sabiedrisko transportu. Haseltā šī iniciatīva jau ir kļuvusi ilgtspējīga, un Tallinā tā ir ļoti populāra, līdz šim mazinot sastrēgumus par 15 % un piesaistot 9000 jaunu iedzīvotāju, kuru nodokļu maksājumi jau pilnībā sedz agrākos ienākumus no biļešu pārdošanas.

Komisija ir pastiprinājusi savus pasākumus ilgtspējīgākas pilsētu mobilitātes atbalstam, daloties pieredzē un paraugpraksē (piem., izmantojot pilsētu mobilitātes observatoriju Eltis), īstenojot izpēti un jaunievedumus (piem., ar “Apvārsnis 2020” un tādām iniciatīvām kā Civitas 2020, “Progresīvas pilsētas un pašvaldības: Eiropas inovācijas partnerība” vai Eiropas “zaļo” transportlīdzekļu iniciatīvu) un sniedzot mērķfinansējumu pilsētas transporta projektiem (piem., ar ES struktūrfondiem un investīciju fondiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un programmu LIFE).

Sinerģija starp klimatu un tīru gaisu ir skaidra. Es aicinu Pakta pilsētas pieņemt šo izaicinājumu un uzņemties vadošu lomu!

[1] Skat. mūsu rakstu par tikšanos šajā biļetenā
[2] Pārskati par emisijām iesniegti 2016. gada 4. novembrī. Kopīgā pētniecības centra ziņojums par Mēru paktu: Siltumnīcefekta gāzu emisiju sasniegumi un prognozes; tiks prezentēts COP22 samitā.

 
     
    >> Covenant Monthly Newsletter July 2017 <<
(0 visits )
 
     
Find us on:
Twitter Facebook
Covenant of Mayors
  The sole responsibility for the content of this newsletter lies with the Covenant of Mayors Office. It does not necessary reflect the opinion of the European Union. The European Commission is not responsible for any use that may be made of the information contained therein. The Covenant of Mayors was set up with financial support of the European Commission and consists of five associations of European local authorities: Energy Cities, Climate Alliance, Eurocities, CEMR, Fedarene, and ICLEI Europe.

Subscribe / Unsubscribe to this newsletter.
European Union  
 
Covenant of Mayors